Apstājies, pirms atslēdzies!

 Izdegšanas sindroms ir būtisks jaunāko laiku fenomens, kas skar arvien lielāku cilvēku skaitu. Izdegšanas sindroma fenomenu pirmo reizi aprakstījis amerikāņu psihologs Herberts Freundbergers 1970. gadā, uzsverot, ka tas var skart jebkuru cilvēku – gan karjeristus, gan slavenības, gan darba devējus, gan vienkāršā darba darītājus.

Izdegšanas sindroms – fiziskā un/vai garīgā izsīkuma stāvoklis, kurš novērojams kā sekas ilgstošai emocionālai nelabsajūtai, kas saistīta ar darba apstākļiem un cilvēka paštēlu.

  14.aprīlī Dagdas bibliotēkā viesojās psiholoģe Inga Reinfelde ar lekciju “Ikdienas pasākumi profesionālās izdegšanas risku samazināšanai”.

  Profesionālā izdegšana - tā ir nopietna problēma, kas būtiski ietekmē pašsajūtu, spēju veikt profesionālos pienākumus, un kopumā negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti.

Latvijā izdegšana ir iekļauta arodslimību klasifikatorā.

Pirmais signāls, kuram jāpievērš uzmanība un kas liecina par izdegšanu, ir nevēlēšanās iet uz darbu.

 Kādi tad ir izdegšanas priekšnosacījumi - atbildīgs un intensīvs darbs, paaugstināta atbildības izjūta, perfekcionisms, augsti darba standarti un pārāk liela darba slodze, neatbilstošs materiālais un garīgais novērtējums, mazs sociālais atbalsts u.c.

Lekcijā tika stāstīts par izdegšanas stadijām:

Izdegšana notiek pakāpeniski. Tā iedalāma četrās stadijās. Sākumā pazīmes ir mazākas - nogurums, apātija, pasliktinās profesionālās spējas, zūd motivācija strādāt. Ar laiku simptomi saasinās, aiziet “dziļumā” – rodas miega un ēšanas traucējumi, cilvēks neko vairs negrib, sāk izolēties no citiem cilvēkiem, no sabiedrības. Smagākajās situācijās – cilvēka veselība sašķobījusies gan fiziskā līmenī, gan psihiskajā līmenī – cilvēks patiešām nevar aiziet uz darbu.

   Psiholoģe Inga Reinfelde stāsta - katram ir savas metodes, kā mazināt izdegšanu un justies labāk. Tomēr pirmais, kas jādara, jāvelta laiks sev!

Ja izdegšanas pakāpe nav dziļa, tad to ir iespējams līdzsvarot ar lietām, kas vērstas uz fizisko labsajūtu - masāžas, pirtis, pastaigas, atpūta, kultūras pasākumi, lai tās ieviešas kā norma ikdienā.

Ja ir dziļāka izdegšanas pakāpe - jāvēršas pie ārsta, jāaizbrauc uz sanatoriju, iespējams arī medikamentu lietošana. Ir situācijas, kad cilvēkam vispār jāaiziet no darba vides - pusgadu vai gadu, jo viņš vienkārši nevar atrasties tajā vidē.

  Teoriju zināt ir labi, bet vēl labāk praktiski pielietot… Lekcijas laikā klātesošie veica praktiskus uzdevumus – piedalījās relaksējošā meditācijā, apguva elpošanas vingrinājumu, meklēja faktorus, kas katram dod enerģiju, meklēja veidus, kā rūpēties par savu veselību (fizisko, emocionālo, garīgo…), viens no uzdevumiem – grupiņās 5 minūtes runāt tikai pozitīvu… šie un vēl citi praktiskie uzdevumi… Divas stundas paskrēja nemanot.

Katrs no šīs tikšanās “paņēma” to, kas viņam palīdzēs sevi ikdienā uzturēt līdzsvarā un neļaus piezagties izdegšanai. Veltīsim SEV laiku un rūpēsimies par SEVI!

Foto: Ineta Leonoviča-Batņa, Inga Reinfelde