2021. gada 26. febr.

Projekts “Bibliotēka” izsludina konkursu jaunajiem rakstniekiem

 


Lasīšanas veicināšanas projekts “Bibliotēka” izsludina pieteikšanos jauno rakstnieku romānu konkursam, kā rezultātā ar ilggadēja latviešu literatūras mecenāta “Baltic International Bank” atbalstu tiks izdots viens agrāk nepublicēta autora darbs. Pieteikties konkursam iespējams līdz šī gada 1. aprīlim, manuskripti jāiesniedz līdz šī gada 31.augustam.

 Vairāk informācijas projekta “Bibliotēka” mājas lapā: www.manabiblioteka.lv un sociālo tīklu profilos Instagram, Facebook un Twitter (@manabiblioteka).


2021. gada 19. febr.

 


Jaunieguvumi februāra mēnesī

 Daiļliteratūra latviešu valodā

Burga, Anna, 1972-. Tētis

Hohgaterers, Pauluss. Dzīves saldme

Kerangala, Mailisa de. Salabot dzīvos

Lunde, Maja, 1975-. Bišu vēsture

Makkreita, Kimberlija. Veiksmīga laulība

Montefjore, Santa. Mīlestības aizvējā

Rēdliha, Iveta, 1977-. Mānīgā ziemeļblāzma

Sabaļauskaite, Kristina. Pētera imperatore


Daiļliteratūra krievu valodā

Алекс Д. Отражение

Александрова, Наталья. Под знаком черепа

Басинский, Павел. Любовное чтиво

Воронова, Мария Владимировна. Второй ошибки не будет

Горская, Евгения. Пока ложь не разлучит нас

Леонтьев, Антон Валерьевич. Ее настоящая жизнь

Литвиновы, А.и С. Тебя убьют первым

Нокс, Джозеф. Сирены

Солнцева, Наталья. Смертельный псевдоним

Степанова, Татьяна. Последняя истина, последняя страсть

Тамоников, Александр Александрович, 1959-. Вьетнам. Отравленные джунгли

Хислоп, Виктория. Возвращение


Nozaru literatūra

Burkus, Deivids. Jauna vadība

Freibergs, Zigmunds. Pasākumu vadīšanas māksla

Geskina, Aina Meja. Vecmātes Ainas Mejas ceļvedis dzemdībām

Rība, Aija, 1973-. Laika menedžments

Sākam dārzu


Literatūra bērniem

Dziedi, dziedi, putenīti! : Latviešu tautas pasakas un tautasdziesmas.

Frišenbrūdere, Agnese, 1977-. Saldumlācim lasīt tīk

Roka, Karolīna. Vilku skola

Zēriete, Inita, 1969-. Pasakas par gadalaikiem



2021. gada 18. febr.

21. februāris - Starptautiskā dzimtās valodas diena

 

Starptautiskajā dzimtās valodas dienā aicina iepazīt lībiešu valodas skanējumu. Valodu daudzveidībai veltītajā Starptautiskajā dzimtās valodas dienā – 21. februārī – ikviens aicināts radoši iepazīt apdraudētāko valodu Eiropā – lībiešu valodu –, tiešsaistē klausoties un mācoties dziedāt līdzi dziesmas lībiešu valodā.

Valoda ir svarīgākais materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas un attīstības rīks. Apzinoties valodas lomu identitātes veidošanā, savstarpējā saziņā, izglītības un attīstības iespējās, kā arī draudus, ko mazajām valodām nes globalizācijas procesi, UNESCO šogad aicina pievērst īpašu uzmanību valodu daudzveidības veicināšanai un apdraudētajām valodām, sagaidot ANO Pirmiedzīvotāju valodu desmitgadi (2022-2032).  

Latvijas pirmiedzīvotāju lībiešu valoda ir apdraudētākā valoda Eiropas savienībā, tāpēc mūsdienās tā dzirdama reti. Ierobežotas ir arī tās apguves iespējas. Lai veicinātu lībiešu valodas apguvi, it īpaši bērnu un jauniešu vidū, pagājušā gada nogalē LU Lībiešu institūts, sadarbojoties ar lībiešu komponistēm un mūziķēm Julgī Stalti un Ullu Fraseri, lībiešu izcelsmes diriģentu Ģirtu Gailīti un TV režisoru Dāvidu Ernštreitu radīja septiņu oriģināldziesmu ciklu lībiešu valodas pamatu apguvei – “Lōla īņõ ja op līvõ kīeldõ” / “Dziedi līdzi un mācies lībiešu valodu”). Projekts tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Dzimtās valodas dienā, 2021. gada 21. februārī, plkst. 16.00 tiešsaistē Zoom platformā (https://us02web.zoom.us/j/4329233476) būs skatāms projekta noslēguma koncerts, kurā varēs dzirdēt dziesmas to autoru dzīvajā izpildījumā, klausīties sarunā par projekta tapšanas gaitu, lībiešu valodas situāciju un lomu mūsdienās.

Valodu daudzveidības un apdraudēto valodu loma tiks izcelta arī turpmāk. No 2022. līdz 2032. gadam ANO izsludinājusi Pirmiedzīvotāju valodu desmitgadi, kuras mērķis ir vērst uzmanību uz pirmiedzīvotāju valodu izzušanu un nepieciešamību tās saglabāt, veicinot pirmiedzīvotāju iespējas savas valodas izmantošanā. Arī Latvija aktīvi iesaistīsies tās īstenošanā, un starptautiskajā Desmitgades darba grupā darbosies arī LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits.

Pēc UNESCO iniciatīvas 21. februārī pasaulē atzīmē Starptautisko dzimtās valodas dienu, kurā tiek izcelta valodas nozīme ikdienas komunikācijā, pašizpausmē, sabiedrības veidošanā, zināšanu apgūšanā un tālākā nodošanā.


Avots :  https://lvportals.lv/dienaskartiba/324944-starptautiskaja-dzimtas-valodas-diena-aicina-iepazit-libiesu-valodas-skanejumu-2021

 

Vēl par dzimtās valodas dienu var uzzināt: https://www.letonika.lv/dzimtasvalodasdiena.aspx


2021. gada 12. febr.

"Kad mīlestība snieg"

12. februāra pēcpusdienā bija iespēja tiešsaistē tikties ar dzejas autoru-iesācēju konkursa "Tu arī mani spēsi izpildīt" laureāti Ilzi Vovku. 


Tuvāk Ilzi var iepazīt intervijā: "Cilvēks savā vietā"

2021. gada 9. febr.

Jurim Zvirgzdiņam – 80 (dzimis 1941.gada 13.februārī)

    Atzīmējot rakstnieka Jura Zirgzdiņa 80 gadu jubileju, aicinām iepazīties ar rakstnieka daiļradi.  

    Juris Zvirgzdiņš ir latviešu rakstnieks, prozaiķis un bērnu grāmatu autors.  Sarakstījis vairāk kā 30 grāmatas bērniem (divas kopā ar Ingunu Cepīti), 6 grāmatas pieaugušajiem.  Vairākos darbos aizraujošā veidā bērni un jaunieši tiek iepazīstināti ar dažādām kultūrvietām Rīgā un vēsturiskiem notikumiem – pirmās Ziemassvētku egles stāsts, Amerikas Savienoto Valstu vēsture, Austrijas komponistu mūzika un citas tēmas. Viens no spilgtākajiem bērnu grāmatu tēliem ir lācītis Tobiass, kas darbojas vairākās grāmatās: “Tobiasa blēņu stāsti”, “Tobiass dodas pasaulē”, “Knorke! jeb Tobiass un Fufū meklē Mocartu”, “Tobiass un neparastais ciemiņš”, u.c.

     Nāc, izvēlies grāmatu, lasi!

     Neaizmirsti piedalīties Dagdas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas rīkotajā virtuālās lasītveicināšanas stundā "Lasi, atrodi, uzzini"!

http://dagdasbernubiblioteka.blogspot.com/2021/02/virtuala-lasitveicinasanas-stunda-lasi.html



2021. gada 5. febr.

Izstāžu cikls „Latviešu gadskārtu svētki - Meteņi”

 

     Šogad Dagdas novada bibliotēka aizsāk jaunu izstāžu ciklu „Latviešu gadskārtu svētki. ” Pirmā šī cikla izstāde „Metens` veda pelnu dienu”  piedāvā ieskatu pavasara gaidīšanas svētkos – Meteņos.

       Meteņi ir nosacīts viduspunkts starp ziemas un pavasara saulgriežiem, kas iezīmē ziemas beigu tuvošanos un pavasara tuvošanos. Tas ir brīdis, kad īsās ziemas dienas paliek garākas un laiks sāk griezties uz pavasara pusi. Folkloras pētnieku un tautas tradīciju kopēju vidū atšķiras viedokļi, kad būtu jāsvin Metenis. Tie, kas Meteņus svin saskaņā ar senlatviešu Saules gada kalendāru, Meteņus svin 6. februārī, bet tie, kas svin svētkus saskaņā ar kristiešu svētku kalendāru, Meteņus svin 7 nedēļas pirms Lieldienām.