#ManaEiropa un «Dialogi
par Eiropas nākotni» atspēko mītu — Latvijas iedzīvotājiem ir, ko teikt par
Eiropas nākotni!
No oktobra sākuma reģionālajās klātienes diskusijās un tīmekļa
platformā https://manaeiropa.manabalss.lv tiek apkopotas Latvijas iedzīvotāju idejas Eiropas
nākotnei. Balsošana, lai noteiktu populārākās idejas, turpināsies vēl līdz 9.
novembrim, taču nozaru ekspertiem bija iespēja pirms balsošanas noslēguma
iepazīties ar #ManaEiropa digitālajā platformā apkopotajem vairāk nekā 300
iedzīvotāju ierosinājumiem un paraudzīties arī uz balsojumu tendencēm. Eksperti
atzīst, ka iesūtītās idejas un balsojumi par tām atspēko mītu par to, ka
Latvijas iedzīvotāji maz interesējas par ES līmeņa jautājumiem, un savos
komentāros izsaka daudz interesantu vērojumu.
Latvijas Ārpolitikas
institūta pētnieks Aldis Austers norāda:
«Līdzās klimata un dabas aizsardzības jautājumiem, salīdzinoši daudz ir
ieteikumu attiecībā uz nevienlīdzības novēršanu: gan starp valsts
iedzīvotājiem, gan starp dalībvalstīm, t.sk.
zemniekiem. Jūtams, ka tā ir sabiedrībā saspējusi tēma.»
Savukārt tas, ka platformā
rosinātais priekšlikums par Latvijas izstāšanos no ES nav ieguvis atbalstu,
viņaprāt, liecina par sabiedrības konsensu attiecībā uz Latvijas dalības ES
nozīmību.
Savukārt Latvijas
Ārpolitikas institūta pētniece Elizabete
Vizgunova komentē, ka iesniegtās idejas manāmi atbalsta ES Sociālā
pīlāra izvirzītos principus: vienādas iespējas un piekļuvi darba tirgum,
taisnīgus darba nosacījumus un sociālo aizsardzību un iekļaušanu. Daudz ideju
viņasprāt būtu vērts apspriest Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā, ļaujot
dažādajiem politiskajiem spēkiem likt priekšā savu redzējumu, kā panākt ES
labklājību.
Dace Akule, rīcībpolitikas un pilsoniskās sabiedrības jautājumu
konsultante, ierosinājumos un balsojumos saredz tendenci — «ir stabils atbalsts
iekļaujošākai izaugsmei un virzībai uz aprites ekonomiku, kas prasa daudz
pārdomātāku un gudrāku resursu izmantošanu. Ideju vidū ir gan atbalsts uzņēmējiem,
kuri ražo pēc bezatkrituma ražošanas principiem, gan aicinājums ES vairāk
ražošanā izmantot ilgstpējīgas izejvielas un, piemēram, izveidot sistēmu, kā
izmantot, nevis izmest atkritumos, pārtikas pārpalikumus.»
Sociologs Jānis Daugavietis secina, ka skaidri
iezīmējas Latvijas iedzīvotāju norūpētība par apkārtējās vides ekoloģisko
situāciju un nākotnes izredzēm. Tas ir signāls, ka zināma sabiedrības daļa
atbalsta ES iniciatīvas šajā jomā un ir gatava arī turpmākiem, varbūt arvien
radikālākiem, soļiem vides aizsardzības politikā. Viņš norāda, ka ierosiājumus
snieguši ir cilvēki ar dažādām vērtībām un attieksmēm, tādēļ priekšlikumi ir
pretrunīgi, brīžiem pat utopiski, un tomēr tā ir informācija, kas norāda uz to,
kas iedzīvotājiem rūp un kas viņiem šobrīd šķiet pieņemams.
Edmunds Cepurītis, vides politikas eksperts, secina, ka kopumā iedzīvotāju
prasības vides jomā ir ļoti atbilstīgas mūsdienu svarīgākajām problēmām. Vides
aizsardzība ir joma, kurā Eiropas lēmumu pieņēmējiem ir labas iespējas tikt pamanītiem
— tā ir iespēja ar izlēmīgiem lēmumiem parādīt Eiropas projekta noderīgumu
vienkāršajam iedzīvotājam. Prasības pēc depozīta sistēmas, atkritumu
samazināšanas un citādas lauksaimniecības politikas parāda Eiropas Savienību kā
sabiedroto zaļi domājošajiem — tiek sagaidīts, ka Eiropas saprātīgā politika
ierādīs īsto ceļu pasīvajiem Latvijas politiķiem. Klimata politikas ieteikumu
zemo popularitāti viņš skaidro ar katastrofāli īstenoto zaļās enerģijas
politiku Latvijā, kā arī mītu, ka klimata pārmaiņas Latvijā neradīs tik
negatīvas sekas.
Savukārt mediju eksperte Rita Ruduša uzskata, ka apkopotais
norāda uz relatīvi augstu iedzīvotāju izpratnes līmeni par kvalitatīvas
informācijas pieejamības un mediju pratības līmeņa ietekmi uz sabiedrības
noturību pret ārējiem un iekšējiem draudiem, kā arī par Latvijas demokrātijas
briedumu. Rezultāti parāda arī iedzīvotāju izpratni par sociālo tīklu atbildību
par manipulatīvas vai nepatiesas informācijas izplatīšanu.
Pēc 9. novembra, kad
noslēgsies ideju vākšana un balsošana, sabiedrības apspriežu rezultāti,
izteiktās atziņas un priekšlikumi par Eiropas nākotni kļūs par pamatu Latvijas
nacionālajam ziņojumam, kas ES dalībvalstu un institūciju kopīgajā ziņojumā
tiks iesniegts ES valstu un valdību vadītājiem un tiks apspriests Eiropadomes
sanāksmē šogad decembrī.
Dialogs par Eiropas
nākotni tiek īstenots pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona rosinātās
iniciatīvas, lai izzinātu iedzīvotāju viedokļus par Eiropu. ES pilsoņus ir
aicināti paust savu viedokli par to, kādas pārmaiņas vajadzīgas Eiropā, lai ES
varētu palīdzēt piepildīt cilvēku cerības, lai tā nodarbotos ar lietām, kas
cilvēkiem patiešām svarīgas, un piedāvātu labākus risinājumus nekā spēj dot
katra dalībvalsts atsevišķi.
