Vārds pica nāk no itāļu valodas un tas būtībā nozīmē "pīrāgs". Tradicionāli pica ir cepeškrāsnī cepts plācenis, kas pārklāts ar nelielu daudzumu olīveļļas, tomātu mērci un sieru, kā arī citām piedevām... Šeit nu ir vieta iztēlei - būtībā uz picas var likt jebko, kas pašam garšo. Picas pārklājums ir atkarīgs no reģiona un kultūras ...
Lai
arī kulinārijas vēsturnieki saka, ka picas pirmsākumi meklējami Senajā
Grieķijā, kur cepa lielu, apaļu un plakanu maizi, kurai pievienoja eļļu,
zaļumus, garšvielas un dateles, par picas dzimteni tomēr uzskata Itāliju. Tur
18. gadsimtā parādījās plakana maize “pizzas”, ko pārdeva uz ielām un tirgos.
Sākotnēji tā bija vienkārši maize bez jebkāda pildījuma, ļoti lēta, pieejama
nabadzīgākajiem iedzīvotājiem. Situācija mainījās, kad šo maizi nogaršoja
karaliene Margarita, veicot inspekcijas tūri pa Itālijas karaļvalsti. Karalienei
tik ļoti iegaršojās pica, ka tā uzaicināja pie sevis prasmīgu pavāru, kurš
viņai gatavotu picas. Pavārs uzcepa picu, kurai virsū bija tomāti, mocarellas
siers un svaigs baziliks, tādējādi simbolizējot Itālijas karoga krāsas. To
joprojām pazīst kā picu “Margarita”.
Reizi
gadā ir īpaši svētki visiem picmīļiem! 9. februārī visā pasaulē tiek godināta
visu laiku iecienītākais apaļais gardums – pica!
.png)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru