Atmiņas spēj saglabāt to vienreizēji fantastisko
piedzīvotā laika izjūtu un, kā mazi puzles gabaliņi, kopumā veido
brīnišķīgu ainu. Pateicoties šīm atmiņām
ir atklājušies daudzi interesanti un varbūt
nezināmi fakti, personiskie pārdzīvojumi un izjūtas. Ar šo atmiņu klāstu
mēs iepazināmies 14. maijā Dagdas bibliotēkā, jo ar tām dalījās bijusī Dagdas
bibliotēkas vadītāja Marija Aņisimova.
Nav nejaušība, ka sakāmvārdu krājumā ir
sakāmvārds – Kā maizi ēd, tā dziesmu dziedi. Attiecinot šo sakāmvārdu uz
Mariju, var teikt, ka viņa ir strādājusi Dagdas bibliotēkā atbilstoši tam. ”Darbs
bija hobijs. Ja šis hobijs tev patīk, tad tu ar pilnu atdevi strādāsi,” teica
Marija.
Marija bibliotekārajā darbā ir nostrādājusi -
5 gadus Bērziņu pagasta bibliotēkā kā bibliotekāre un 36 gadus Dagdas
bibliotēkā, no tiem 16 gadus par vecāko bibliotekāri un 20 gadus par
bibliotēkas vadītāju. Atbildība bija liela, jo vajadzēja būt atbildīgiem ne
tikai par Dagdas bibliotēku, bet arī par Dagdas apkaimes bibliotēkām. Ne velti
tik ilgs mūžs ir pavadīts bibliotēkā, jo viss aizsākās ar lasīšanas patiku un
agriem bibliotēkas apmeklējumiem no 3 gadu vecuma. Bibliotēku apmeklēja ar lielāko prieku.
Mīlestību pret grāmatām un lasīšanu Marija ir mantojusi no ģimenes. Kā
arī radio raidījumu klausīšanās veicināja vēlmi iemācīties ātrāk lasīt,
jo par dzirdēto gribējās vairāk izlasīt, uzzināt un papildināt savas zināšanas.
Interese par grāmatām iedvesmoja Mariju - viņa apguva 5 gadu bibliotekāra-
bibliogrāfa profesiju Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā,
saņemot augstāko izglītību.
Stāstot par darba gaitām, Marija atzinās, ka
gājis ir dažādi. Bijušas prieka pilnas un ražīgas dienas un bija arī ne tik labas dienas, jo nav tāda darba, kur
nesaņemtu aizrādījumus un ieteikumus. Darbs bibliotēkā ļoti patika. Bija jauki
un saprotoši darba kolēģi, ar kuriem ir nostrādāts gan ilgāku laiku, gan neilgu
laika posmu. Ne par vienu nebija ko sliktu teikt, bet ja aizrādīja, tad tas
bija pelnīti.
Darāmie darbi bija dažādi. Citi veicās
raitāk, bet citi prasīja lielāku piepūli. Tika papildinātas un pilnveidotas zināšanas
dažādos kursos gan tepat Krāslavā, gan arī apmeklējot tos Rīgā. Pilnvērtīgs
darbs neiztika bez sadarbības ar skolām, kultūras namiem un citām iestādēm. Diezgan
nopietni ir gājis ar grāmatu krājuma
inventarizāciju. Nebija no vieglajiem darbiem uzrakstīt padarītā darba gada
pārskatu. Lasītāji bija ar dažādām interesēm. Vieniem interesēja vēsturiska
literatūra, citiem – māksla un kultūra, bet citiem – mūzika un zinātne. Tāpēc
tika rīkoti dažādi pasākumi – Mutvārdu žurnāli, Grāmatu apskati, literārās
tiesas u. c.
Ir strādāts godam, jo ne velti ir saņemti
diplomi par teicamu darbu un atzinība par labāko bibliotekāri Latvijā. Tagad,
būdama pensijā un jūtoties brīvāk, Marija izbauda atpūtu, neskaitot dienas un
nedēļas. Daudz sava brīvā laika viņa pavada laukos, gūstot prieku no dabas
dāvātā skaistuma. Kā arī atvēl laiku krustvārdu mīklu minēšanai un sudoku ar
zīmēšanu. ”Sūdzēties nav iemesla!” saka Marija.
Nobeidzot savu stāstījumu, Marija novēlēja
bibliotēkas darbiniekiem - pilnveidoties,
iesaistīties, uzdrošināties un būt radošiem!
Liels paldies Marijai par šo interesanto,
aizraujošo un izsmeļošo stāstījumu! Novēlam viņai vēl ilgus gadus būt mūsu
bibliotēkas aktīvai apmeklētājai un lasītājai!