Fotoizstāde "Mežs un dabas vērtības NATURA 2000 teritorijās"

aaaaaaNo 16.jūlija bibliotēkā ir skatāma Dabas aizsardzības pārvaldes veidotā fotoizstāde "Mežs un dabas vērtības NATURA 2000 teritorijās". Izstāde tika izvietota pateicoties Dagdas novadpētniecības biedrībai "Patria".

aaaaaApmeklējot izstādi Jums būs iespēja uzzināt, kas ir:

aaaaaAluviālie krastmalu un palieņu meži. Foto: Vija Kreile

Parasto ošu un melnalkšņu krastmalu meži upju ielejās, krastmalu baltalkšņu meži, baltā vītola un trauslā vītola audzes gar upēm. Palienē uzkrājoties palu sanesumiem, veidojas auglīgas aluviālās augsnes. Bieži applūstošajos pārmitrajos mežos raksturīgas paaugstinātas koku saknes.
Raksturojošās sugas. Koki un krūmi – melnalksnis, baltalksnis, parastais osis, baltais vītols, trauslais vītols, purva bērzs, parastā goba, parastā vīksna, parastā ieva, parastais sausserdis; lakstaugi - parastā vīgrieze, rūgtā ķērsa, krastmalas grīslis, meža grīslis, lēdzerkste, lielā nātre, parastais apinis, baltais vizbulis.
Aizsardzības vērtība. Kopplatības ziņā viens no retākajiem ES nozīmes meža biotopiem Latvijā. Nozīmīga dzīvotne īpaši aizsargājamām sugām, kam būtiska populācijas daļa atrodama krastmalu mežos, piemēram, epifītiskajiem ķērpjiem kolēmām un leptogijām.

Latgalē biotops atrodams Rāznas NP, DL Istras ezers, DP Istras pauguraine, DP Vecumu meži, DL Vjadas meži, DL Jaša – Bicāni, DL Pašulienes meži u.c. ĪADT.

aaaaaDabiskie meža biotopi ir tādas vietas mežā, kur ir nodrošināta izdzīvošanas iespēja retām un apdraudētām sugām ar ļoti specifiskām prasībām pret dzīves vietu - ķērpjiem, sūnām, piepēm, kukaiņiem, gliemjiem. Viens no dabisko mežu biotopu veidiem ir apšu meži.

Nīcgales apkārtnē apšu mežos ir sastopami ēncietīgi platlapju mežu augi – smaržīgais miešķis, ārstniecības lakacis un dzeltenā zeltnātrīte, arī aizsargājamie augi – laksis un villainā gundega.

aaaaaVeci vai dabiski boreāli meži. Foto: Andris Eglītis.

Dabiski veci meži, kā arī jauni meži, kas dabiski attīstījušies pēc ugunsgrēkiem. Mūsdienās no dabiskiem veciem mežiem atlikuši vien nelieli fragmenti. Biotopa pazīmes ir lielais koku vecums, par ko liecina resni koku stumbri, noapaļotas koku galotnes, izteikts vainaga zarojums. Tiem raksturīga neliela saimnieciskās darbības ietekme vai tās nemaz nav. Veci dabiski meži ir dzīvotne daudzām apdraudētām sugām, īpaši sūnām, ķērpjiem, sēnēm un bezmugurkaulniekiem (galvenokārt vabolēm). Dabīgo meža ugunsgrēku loma ir mazinājusies, jo notiek efektīva meža aizsardzība no ugunsgrēkiem.

Raksturojošās sugas. Priežu mežu augi - parastā priede, brūklene, sila virsis, melnā vistene, Šrēbera rūsaine, kladīnas, kladonijas. Egļu un mistrotu mežu augi – parastā egle, parastā priede, bērzi, mellene, divlapu žagatiņa, meža zaķskābene.

Sūnas uz kritalām – Hellera ķīļlape. Koksnes sēnes – apmalotā piepe, rožainā piepe, milzu cietpiepe, liesmainā egļu piepe. Vaboles - skujkoku dižkoksngrauzis, sarkanais plakanis, lielais asmalis, plankumainais apšgrauzis, priežu sveķotājkoksngrauzis. Putni – trīspirkstu dzenis, baltmuguras dzenis.

Aizsardzības vērtība: Neaizstājama dzīvotne vairākām pirmatnējām sugām, kas nevar izdzīvot saimnieciskajos mežos.

Latgalē atrodami DL Lubāna mitrājs, DP Vecumu meži, DL Gruzdovas meži, DL Vjadas meži, DL Stompaku purvs, DL Gulbju un Platpirovas purvs, DP Istras pauguraine, AAA Augšzeme, AAA Augšdaugava, AAA Nīcgales meži, DP Silene, DL Raudas meži, DL Pašulienes mežs, Rāznas NP u.c. ĪADT.

aaaaaNogāžu un gravu meži. Foto: Vija Kreile.

Jaukti meži pauguru, upju ieleju nogāzēs un gravās. Nogāzes slīpums rada atšķirīgus gaismas, mitruma un temperatūras apstākļus. Dziļās gravās ir lielāks mitrums un apēnojums, nav vēja iedarbības. Šādi apstākļi ļauj saglabāties sugām, kas pielāgojušās pastāvīgam vēsumam un mitrumam.

Raksturojošās sugas: koki - parastā kļava, parastais osis, parastais ozols, parastā liepa, parastā vīksna; krūmi – parastā lazda, parastais sausserdis; lakstaugi noēnotās vietās – vārpainā kaulene, podagras gārsa, baltais vizbulis, parastā zeltnātrīte, meža zaķskābene; sausākās un gaišākās vietās – parastā kreimene, pirkstainais grīslis.

Sūnu stāvā – struplapu īsvācelīte, platlapu knābīte, nemanāmā knābīte, lielā spuraine, viļņainā skrajlape,

Aizsardzības vērtības: dzeltenā kurpīte, spožais suņuburkšķis, laksis, Benekena zaķauza, matainais grīslis, Šultesa madara, kārpainais segliņš. Nozīmīga dzīvotne epifītiskām sūnu un ķērpju sugām un gliemjiem.

Latgalē šis biotops atrodams DP Daugavas loki, DL Pilskalnes Siguldiņa, DL Raudas meži, DL Starinas mežs, DL Jaša.

aaaaaOzolu meži. Foto: Regīna Indriķe

Biotopam Latgalē atbilst mežaudzes, kurās dominē ozoli, kā arī ozoli mistrojumā ar liepām. Biotopam raksturīgi dabiskas attīstības struktūras elementi – mirusī koksne, dažāda vecuma koki, atvērumi.

Raksturojošās sugas: lakstaugi – baltais vizbulis, ārstniecības lakacis, parastā zeltnātrīte, meža zeltstarīte; daudzziedu mugurene, blīvais cīrulītis, smaržīgā madara; krūmi – parastā lazda, parastais sausserdis; sūnas, ķērpji – tievā gludlape, viļņainā lācīte, kažocenes, platlapu knābīte, viļnainā skrajlape, akrokordija.

Aizsardzības vērtības. Nozīmīga dzīvotne epifītiskajām ķērpju un sūnu sugām, t.sk. aizsargājamām - sīkpunktainajai artonijai, vīnkrāsas artonijai, rūgtajai pertuzārijai. Ar šo biotopu saistītas retas bezmugurkaulnieku, īpaši vaboļu sugas.

Atsevišķas ozolu mežu audzes atrodamas DL Zvirgzdenes ezera salas, DL Lubāna mitrājs, DL Jašas – Bicānu ezers, DL Starinas mežs, DL Raudas meži, Rāznas NP.

aaaaaPurvaini meži. Foto: Vija Kreile

Skujkoku un lapu koku meži periodiski pārmitrās minerālaugsnēs līdz slapjās, barības vielām nabadzīgās kūdras augsnēs ar pastāvīgi augstu gruntsūdeni. Purvaini meži veidojas reljefa ieplakās, sūnu vai pārejas purvu malās, kur uzkrājas virszemes ūdeņi vai izplūst gruntsūdeņi. Samērā bieži izplatīti visā Latvijas teritorijā, nereti sūnu purvu apkārtnē.

Raksturojošas sugas: koku stāvā – parastā priede, parastā egle, purva bērzs, melnalksnis; krūmu stāvā – parastais krūklis, zemais bērzs, ausainais kārkls; lakstaugu un sīkkrūmu stāvā - grīšļi, makstainā spilve, purva vaivariņš, zilganā molīnija, lielā dzērvene, mellene, zilene; sūnu stāvā – sfagni, parastais dzegužlins, spīdīgā stāvaine.

Aizsardzības vērtības: Nozīmīga vieta mitrumu mīlošo augu sugām, kā arī epiksīlajām sūnām un dažām ķērpju sugām. Sastopamas aizsargājamas augu sugas - pundurbērzs, trejdaivu koraļļsakne, Fuksa dzegužpirkstīte, mellenāju kārkls, platlapu cinna, Lietuvas ūdenszāle. Uz trupošas koksnes satopamas arī aknu sūnas, kailā apaļlape; kērpji – Cladona parasitica, uz skujkoku zariem arī Evernia divaricata un citi. Purvainie priežu meži ir nozīmīgi aizsargājamai putnu sugai – mednim.

Latgalē atrodami DL Zodānu purvs, DL Gruzdovas meži, DL Stompaku purvi, DL Orlovas purvs, DL Kreiču purvs, DL Klešniku purvs, DL Gulbju un Platpirovas purvs, DL Lubāna mitrājs, Teiču DR, Krustkalnu DR, DL Lielais Pelčāres purvs, DL Ašinieku purvs, DL Kinkausku meži, Rāznas NP, AAA Kaučers, u.c. ĪADT.

aaaaaSkujkoku meži uz osveida reljefa formām. Foto: Vija Kreile. 

Šajā biotopā iekļauti gan sugām nabadzīgākie priežu meži osu virsotnēs, gan lakstaugu sugām bagātākie egļu meži osu nogāzēs un to pakājēs, kur augsni ietekmē no osa plūstošie ūdeņi.

Raksturojošās sugas: saules apspīdētās nogāzēs parastā priede, Zviedrijas kadiķis, divmāju kaķpēdiņa, smiltāja traganzirnis, parastā kreimene; ēnainās nogāzēs: parastā egle, plūksnainā īskāje, pavasara dedestiņa, klinšu kaulene.

Aizsardzības vērtības: zāļlapu smiltenīte, smiltāja neļķe, Ruiša pūķgalve, melnā dedestiņa, smiltāju esparsete, šaurlapu lakacis, meža silpurene. Ar reto augu populācijām saistītas retas tauriņu sugas –esparsetu zilenītis, esparsetu tinējs u.c.

Latgalē šis biotops atrodams DL Grebļakalns, DP Numernes valnis, DL Posolnīca, Krustkalnu DR, Rāznas NP u.c. ĪADT.

aaaaaStaignāju meži. Foto: Vija Kreile.

Lapukoku meži auglīgās, pastāvīgi vai periodiski pārmitrās minerālaugsnēs vai kūdras augsnēs. Bagātīgs daudzums satrupējušas koksnes dažādās sadalīšanās stadijās un regulāra barības vielu pieplūde ar pazemes vai palu ūdeņiem. Koki uz nelieliem ciņiem, bet kopumā dominē applūstoši zemes laukumi.

Raksturojošās sugas: lakstaugi - bebrukārkliņš, sekstainā ozolpaparde, pagarinātais grīslis, purva skalbe, parastā purvpaparde, lēdzerkste, Alpu raganzālīte.Uz ciņiem satopamas zaķskābenes un mellenes. Sūnas – parastā smailzarīte, dumbra skrajlape, viļņainā divzobe, platlapu knābīte; krūmi- parastais krūklis, upene, parastā irbene, pelēkais kārkls, parastā ieva. Tipiskākās koku sugas ir melnalksnis, purva bērzs, parastais osis un parastā egle.

Aizsardzības vērtība. Nozīmīga dzīvotne sugām, kas pielāgojušās mērenam noēnojumam un pastāvīgi augstam gaisa un augsnes mitrumam. Ar šo biotopu cieši saistīti epifītiskie ķērpji un sūnas, piemēram, cetrēlijas, kastaņbrūnā artonija, avotu izplūdes vietās - tūbainā bārkstlape.

Latgalē šis biotops atrodams DL Lubāna mitrājs, AAA Augšzeme, AAA Nīcgales meži u.c. ĪADT.

aaaaaVeci vai dabiski jaukti platlapju meži. Foto: Vija Kreile

Tipiskās struktūras – bioloģiski veci koki, lielu dimensiju kritalas, lauces un atvērumi, sūnas uz kokiem aug augstāk par 2 m. Biotopā ievērojams mirušās koksnes daudzums, bagātīga epifītisko ķērpju un sūnu flora, kā arī liela koksnes sēņu un ar augsni saistīto mikroorganismu sugu daudzveidība.

Raksturojošās sugas: koki: parastais ozols, parastā liepa, parastā goba, parastais osis, parastā apse, parastā vīksna, parastā kļava; krūmi - parastā lazda, parastais sausserdis, parastais pīlādzis; lakstaugi - laksis, baltais vizbulis, pavasara dedestiņa, meža zeltstarīte; ķērpji un sūnas- tievā gludlape, nekeras, kažocenes, vīnkrāsas artonija, parastais plaušķērpis.

Aizsardzības vērtības. Biotops kalpo kā izplatīšanās epicentrs un ir nozīmīga dzīvotne epifītiskajām ķērpju un sūnu sugām, t.sk. īpaši aizsargājamām, piemēram, parastais plaušķērpis, cetrēlija, koraļļveida parmeliella, sīkpunktainā artonijai, nokarenā stardzīslene, kā arī sēnes - zarainā dižadatene; vaskulārie augi – platlapu cinna, Lietuvas ūdenszāle, sīpoliņu zobainīte, laksis. Ar šo biotopu saistītas arī retas bezmugurkaulnieku sugas - īpaši vaboļu sugas.

Latgalē atrodami AAA Nīcgales meži, DL Starinas mežs, DP Adamovas ezers, DL Vjadas meži, AAA Augšzeme, DL Pašulienes meži, DP Cirīša ezers u.c. ĪADT. 

aaaaaAvots: www.daba.gov.lv. Auniņš A. (red.). 2010. Eiropas savienības aizsargājamie biotopi Latvijā, Latvijas dabas fonds, Rīga, 320.